Tēma veca kā pasaule, precīzāk, kā skrūve: vai nu nevar atskrūvēt, vai nolūzt, vai arī gluži otrādi- patvaļīgi skrūvējas vaļā.

Gribēju izklāstīt savu pieredzi Normunda šeit aprakstītajā gadījumā ar riteņu uzgriežņiem ,bet nolēmu sākt jaunu tēmu, jo problēmas ar skrūvēm sastopamas daudzkur, bet risinājumi līdzīgi. Varbūt kādam noder.

Tātad par riteņu skrūvēm: bleķa diskiem vienkāršāk, vieglāk piekļūt un vairāk variantu, bet "lietajiem" var mēģināt sekojoši: jāatrod parasta tērauda caurule, kura iet cieši virsū beigtajam uzgrieznim, bet diskā ievietojas brīvi, ar atstarpi. Šo cauruli uzdzen uz uzgriežņa, iebāž metināmo elektrodu un pa iekšpusi piemetina, tūlīt pēc tam kārtīgi salejot ar aukstu ūdeni. Tātad caurules garumam jābūt mazākam par elektroda garumu, un pirms uzdzīšanas jāpadomā, kā spēcīgi pagriezt, otrā galā uzmauc un piemetina lielāku uzgriezni vai piemetina vienkāršu cilpu, kur lomiku iebāzt. Ja neizdodas ar pirmo reizi, metina pa jaunu, kamēr vai nu uzgrieznis ar lielu spēku tomēr noskrūvējas, vai arī skrūve nolūzt, kas šajā gadījumā ir pat patīkamāk, jo jāmaina jau tik un tā.

Parastai nolauztai vai aprautai "špilkai" maucam virsū uzgriezni, metinam klāt ar elektrodu vai pusautomātu, uzreiz gāžam aukstu ūdeni virsū un mēģinam prātīgi izkustināt.

Ķīmiskie līdzekļi arī, protams, labi, bet te runa par gadījumiem, kad tie vairs nelīdz. No "tautas medicīnas" iesaku etiķa esenci un petroleju smagos gadījumos.

Kādas ir jūsu idejas šādos gadījumos?

Pirms skrūvēt riteni klāt vitni nosmērē ar grafīta smēri, tad viss būs bumbās!

HB,kur Tu biji ātrāk?Viens "speciālists" Jelgavas servisā manu disku "izvaroja" līdz vājprātam-nu tagad ir jāmeklē cits.